Attiecības, kā jau attiecības, kuras ilgstošākas, kuras ne tik ļoti. Nedomāju ar to biznesa attiecībās, bet attiecībām starp mani un viņu, puisi un meiteni, par to no puiša redzes loka, par attiecību beigu posmu jeb posmu, kad kuģītis grimst…
Realitāte jau ir graujoša, meitenes nāk un iet, tas jau ir pašsaprotami, dzīvestils mums ir saspringts un stresains, nav laika iedziļināties vai nodoties ilgstošu attiecību veidošanai, jo esam taču tik jauni un negribam būt naivi, egoisma pārpilni, jātusē un jābauda dzīve, līdz ar to, ja sanāk fiziski apmierinamies, varbūt vēl garīgi, bet ja materiāli/finansiāli sniedz atbalstu, tad kādu laiku var pabūt kopā, bet taču ar laiku apnīk, sāk viņa tracināt, vajag kaut ko jaunu, svaigu un daudz labāku, attieksme pret otru pusi paliek vienaldzīga, tas arī skaidri redzams, ka otru pusi tas uzvelk, notiek strīdi, tieši tas, ko gaidīju, jo tieši strīda laikā visvieglāk pieņemt nešaubīgu lēmumu, ka jādodas prom. Strīds, kurš varēja arī nebūt, kura laikā varēja arī nepieņemt šo lēmumu, bet nē, man tas bija svarīgi, jo laiks doties prom. Šajā momentā ir svarīgi izvēlēties, ja ir doti mājieni par velmi izbeigt attiecības, vai palikt cietēja lomā vai arī tieši otrādi, paņemt un priekšlaicīgi aiziet, egoistiski, bet toties ietaupa pārdzīvojumus.
» Lasīt vairāk…
