Tā kā ziema šogad, tāpat kā nu jau pāris iepriekšējos gadus nav apveltījusi ar bagatīgu sniega devu, tad nemaz neskatos Latvijas kalnu, atvainojos, pauguru virzienā. Tā vai citādi, tādēļ esmu pievērsies slidošanai. Slidotavas tomēr ziemas sezonā kļūst pietiekami populāras, lai satiktu tur sen neredzētas sejas, un pavisam iespējams iepazītu kādu jaunu, sev tīkamu personu. Kāpēc es vispār sāku runāt par tik ar attiecībām nesaistītu lietu, kā slidotavu?
» Lasīt vairāk…

Es nezinu ko darīt, bet bezjūtīgs nevaru palikt pret sieviešu smaržām. Hormoni sāk plosīties, gluži itkā riesta laiks būtu sācies, tik diemžēl mākslīgais.

Uz ielām tā situācija ir novērojama vislabāk. Kad ir deguns ciet un ir iesnas, eju pa ielu mierīgi, maršruts zināms un tik eju, šat tad paplānojot rītdienas darbu. Taču šodien, paiet garām sieviete, kura aptuveni pirms nedēļas bija garām pagājusi, kad man bija iesnas, un es pilnīgi apstulbu, jo ieostiju viņas smaržas, likās vāks, nu tāda dūdiņa, kaut gan pirms nedēļas likās ka nav kur aci piesiet, ne tur gaita, ne figūra. Burtiski pāris sekunžu laikā pietika, lai mainītu manu uzskatu, lūk, ko nozīmē smaržas. Par laimi šī situācija ir īslaicīga, jo nav ilgstoši jaatrodas tādā stāvoklī.

Varbūt nelielās devās nāk par labu, izjauc ierasto rutīnu, kaut kas jauns ceļa posmā darbs mājas, taču, ja jaatrodas ilgstoši tādā transā, tad ir vāks, atnāc mājās, galva apdūlusi no ento smaržu variācijām. Laiks iegādāties gāzmasku.

Skolā biju kārtīgs puika, ar pieļautajām kļūdām strādāju, veicu kļūdu labojumu, izpratu, nākošajā pārbaudes darbā neatkārtoju, jo nesaskatīju jēgu turpināt mācību procesu. Dažiem pasniedzējiem patika mana neatlaidība, saskatīja potenciālu. Vai tur bija potenciāls vai nebija, grūti pašam spriest, drīzāk jau tur bija iespējas, kuras es arī izmantoju, spēle, kurā bija noteikumi pēc kuriem jāspēlē. Ar laiku iespējas strādāt ar savām kļūdām skolā palika aizvien mazāk, jo sāku skriet noteikumiem pa priekšu, ar kļūdām nerēķinājos. Visādas kļūdas pieļautas, kurām tika pagriezta mugura un skriets uz priekšu, tās dubultojās viena pēc otras.

Skrēju es skrēju, un te pēkšņi dzīve piespiež atkal apstāties un padomāt, lai turpinātu uz priekšu skriet ir jāpastrādā ar pagātnes kļūdām, jo kvantitātei nav nozīmes, nav jēgas nodzīvot 30 gadus vairāk, bet visu laiku jāraustās no viena uz otru, iet pie vienas, te pie otras, vai arī novērsties no tiem, kuri pāri nodarīts. Kļūdīties ir cilvēcīgi, bet nestrādāt ar kļūdām ir pavirši. Nodzīvojot dzīvi pavirši, iesēžoties citu atmiņās kā nelietis, vai sazin kas vēl, laikam mērķis bija tāds dažām personām…
» Lasīt vairāk…