Ir pagājuši 5 gadi kopš es esmu „iestājusies” attiecību pasaulē. Tā nebūt nav spīdoša. Ir klupšanas un krišanas. Nekas nekad nav bijis kārtībā. Nekas mani nekad neapmierināja. Es uzsveru mani. Tātad, kur bija problēma? Manī, bet tā bija mana nepareizā dzīve. Nepareizie, neizaugušie uzskati, pārgalvīgās rīcības un neuzņemšanās paskaidrot savus vārdus. Nesaprast citus un domāt par sevi. Bet tas normāli, cilvēks aug un kļūst gudrāks.
» Lasīt vairāk…

Cik daudzi  no mums ikdienā runā pavisam brīvi ar pretējo dzimumu? Ar brīvi es nedomāju – “kā iet?, labi izskaties!, negribi vakarā pastaigāties?”. Es piedāvāju iedomāties brīdi, kurā esat divi vien un varat runāt par lietām, kas, iespējams, abiem ir labi saprotamas, taču neizrunātas ar pretējo dzimumu. Pēc vienas šādas sarunas abi (es un viņa) nonācām pie pāris punktiem…
» Lasīt vairāk…

Ar jauno draudzeni Leilu nakšņojām teltī, un, protams, tieši tajā naktī vajadzēja lietum kā no muzikālajām strūklakām gāzties, tikai ar to atšķirību, ka ūdens dangāšana pa telts jumtu ausis īpaši nelutināja. Var jau teikt, ka tas bija tas, kas neļāva mums aizmigt, bet, ja tā pavisam godīgi, tad palikšana teltī vasaras vidū nav tik daudz domāta gulēšanai, kā sarunām par visu un neko. Un tā mēs aizrunājāmies par siltuma saglabāšanu. Attiecībās, nevis teltī. Kā to noturēt, kad pa vidu attiecībām iezogas attālums?

Mūsdienās, kad ar lidmašīnu var nokļūt prakstiski jebkur, cilvēki maisās pa pasauli gandrīz nemitīgi. Tā maisoties arī satiekas, katrs no savas pasaules malas, bet tik traki saderīgi, ka nekāds attālums nākotnē nevar šķirt. nu, tā vismaz saakumā šķiet. Kaut ko attālums attiecībās pamaina gandrīz vienmēr (atkarīgs no attāluma un ilguma), taču..ne vienmēr uz sliktu, bet par to vēlāk.
» Lasīt vairāk…