Pilnmēness raudzījās tumšajā logā, vējš maigi spēlējās ar aizkariem. Tu klusi šņākuļoji man pie sāna un es nespēju nesmaidīt vērojot Tevi. Tavs ķermenis ir tik skaists un uzbudinošs.

Pārvaru velmi Tev pieskarties. Laikam sajuti, ka vēroju Tevi, jo Tu sakusties.

Es nespēju savaldīties un maigi pieskaros Tavai pierei, nopurinot no tās niecīgu matu šķipsnu. Tu atkal sakusties, man gribās Tevi noskūpstīt, bet zinu, - es pamodināšu Tevi.
» Lasīt vairāk…

Attiecības ir ļoti trausla stīga. To pārraujot atpakaļceļa vairs nav. Diemžēl mēs esam tikai cilvēki un kļūdīties IR cilvēcīgi. Un bieži pazaudēto mēs novērtējam tikai tad, kad tas vairs nav mūsu redzeslokā. Mēs bieži nevīžīgi izturamies pret to, ko vajadzētu cienīt, lolot un mīlēt! Un šī nevīžība skar cilvēkus, kas mūs mīl. Kāpēc mēs necienām otru, viņa izvēles un darbus? Kāpēc attiecības mums šķiet nesvarīgas tajā brīdī, kad esam tajās līdz kaklam iekšā? Cilvēki saka – „No kļūdām mācās” un „Kļūdīties ir cilvēcīgi” , bet tie ir tikai teikumi, dzīvē tā nenotiek. No kļūdām mēs nemācamies un arī cilvēcīgi neesam, skumji, bet fakts.
» Lasīt vairāk…

Ir pieņemts stereotips visā plašajā pasaulē, ka sievietes to vien dara kā klačojās ar savām draudzenēm. Par ikdienu, par saviem ex draugiem, par tagadējo draugu, seksu un jaunākajām baumām dzeltenajā presē. Sievietes to mēģina noliegt un stingri turas pretī. Mēs mēģinām novelt vainu uz vīriešiem, ka viņi klačojās vairāk. Es te tagad necentīšos kafijas biezumos izzīlēt, kuram ir taisnība, mani nomoka kāds cits jautājums.
» Lasīt vairāk…