Skolā biju kārtīgs puika, ar pieļautajām kļūdām strādāju, veicu kļūdu labojumu, izpratu, nākošajā pārbaudes darbā neatkārtoju, jo nesaskatīju jēgu turpināt mācību procesu. Dažiem pasniedzējiem patika mana neatlaidība, saskatīja potenciālu. Vai tur bija potenciāls vai nebija, grūti pašam spriest, drīzāk jau tur bija iespējas, kuras es arī izmantoju, spēle, kurā bija noteikumi pēc kuriem jāspēlē. Ar laiku iespējas strādāt ar savām kļūdām skolā palika aizvien mazāk, jo sāku skriet noteikumiem pa priekšu, ar kļūdām nerēķinājos. Visādas kļūdas pieļautas, kurām tika pagriezta mugura un skriets uz priekšu, tās dubultojās viena pēc otras.

Skrēju es skrēju, un te pēkšņi dzīve piespiež atkal apstāties un padomāt, lai turpinātu uz priekšu skriet ir jāpastrādā ar pagātnes kļūdām, jo kvantitātei nav nozīmes, nav jēgas nodzīvot 30 gadus vairāk, bet visu laiku jāraustās no viena uz otru, iet pie vienas, te pie otras, vai arī novērsties no tiem, kuri pāri nodarīts. Kļūdīties ir cilvēcīgi, bet nestrādāt ar kļūdām ir pavirši. Nodzīvojot dzīvi pavirši, iesēžoties citu atmiņās kā nelietis, vai sazin kas vēl, laikam mērķis bija tāds dažām personām…
» Lasīt vairāk…

Attiecības, kā jau attiecības, kuras ilgstošākas, kuras ne tik ļoti. Nedomāju ar to biznesa attiecībās, bet attiecībām starp mani un viņu, puisi un meiteni, par to no puiša redzes loka, par attiecību beigu posmu jeb posmu, kad kuģītis grimst…

Realitāte jau ir graujoša, meitenes nāk un iet, tas jau ir pašsaprotami, dzīvestils mums ir saspringts un stresains, nav laika iedziļināties vai nodoties ilgstošu attiecību veidošanai, jo esam taču tik jauni un negribam būt naivi, egoisma pārpilni, jātusē un jābauda dzīve, līdz ar to, ja sanāk fiziski apmierinamies, varbūt vēl garīgi, bet ja materiāli/finansiāli sniedz atbalstu, tad kādu laiku var pabūt kopā, bet taču ar laiku apnīk, sāk viņa tracināt, vajag kaut ko jaunu, svaigu un daudz labāku, attieksme pret otru pusi paliek vienaldzīga, tas arī skaidri redzams, ka otru pusi tas uzvelk, notiek strīdi, tieši tas, ko gaidīju, jo tieši strīda laikā visvieglāk pieņemt nešaubīgu lēmumu, ka jādodas prom. Strīds, kurš varēja arī nebūt, kura laikā varēja arī nepieņemt šo lēmumu, bet nē, man tas bija svarīgi, jo laiks doties prom. Šajā momentā ir svarīgi izvēlēties, ja ir doti mājieni par velmi izbeigt attiecības, vai palikt cietēja lomā vai arī tieši otrādi, paņemt un priekšlaicīgi aiziet, egoistiski, bet toties ietaupa pārdzīvojumus.
» Lasīt vairāk…

Silta vasara, putniņi čivina, saulīte spīd un taurentiņi lidinās. Es apsēžos Tev blakus un klusi pasaku, cik gan Tu ideāls esi man, cik jauks un mīļš. Un Tu man saki, ka aizvedīsi mani , kur vien mana sirds vēlas.
» Lasīt vairāk…