Cik daudzi  no mums ikdienā runā pavisam brīvi ar pretējo dzimumu? Ar brīvi es nedomāju – “kā iet?, labi izskaties!, negribi vakarā pastaigāties?”. Es piedāvāju iedomāties brīdi, kurā esat divi vien un varat runāt par lietām, kas, iespējams, abiem ir labi saprotamas, taču neizrunātas ar pretējo dzimumu. Pēc vienas šādas sarunas abi (es un viņa) nonācām pie pāris punktiem…

Aplinkus stāstot par bijušajiem, viss nonāca tik tālu, ka draudzene tā arī pateica – “vīrieši nevar normāli un racionāli padomāt pirms seksa”! Mirkli šaubījos, vai tiešām ir tik traki, taču atcerējos, ka ja esmu ieņēmis galvā vienu, tad ir grūti samierināties un atkāpties nedabūjušam. Draudzenei pateicu, ka nevajag par to vainot, tā esmu darījis es un tā gan jau darījuši arī vīrieši no iepriekšējām paaudzēm. Tā teikt – tas ir asinīs. Pietam nav mīts teiktajā, ka vīrieši itin viegli var sadalīt attiecības fāzēs – pims un pēc pārgulēšanas. Draudzene pēc pārdomām un nopūtām ar nožēlu nomurmināja – “Kas tas ir, ka gandrīz visi vīrieši pēc seksa atlūst, negrib ne mīlināties, ne daudz tur nodarboties ar romantiskām padarīšanām?”  Varbūt mani kāds apstrīdēs ar pretēju praksi savā pieredzē, bet man tik tiešām pēc kaislīga seksa vairs negribas daudz ar “uķi, puķi” nodarboties. Reizēm, redzu, ka otra puse to vēlas, tāpēc neliedzu viņai to prieku, lai gan pašam jau domas ir par lietām, kas jāpaveic nākošajā dienā, respektīvi,  ko teiks priekšnieks par pēdējo projektu, pa kurām ielām braukt sastrēgumu dēļ. Pietam tā arī nospriedām ar draudzeni, ka nevajag uzdot nopietnus jautājumus par attiecībām brīdī pēc ugunīgām aktivitātēm gultā.

Nedaudz smaidīgāki abi kļuvām, kad ieminējos par jautājumu – “Ko Tu domā par mani?”. Esmu uzdevis šo jautājumu ne vairāk un ne mazāk kā divas reizes savā mūžā. Abās reizēs jutāmies neērti un neveikli, ne jau tāpēc, ka būtu kautrīgi, bet tāpēc, ka atbilde būs izšķiroša attiecībām. Gudrākie veikli izlocīsies un neatbildēs, viegli pasmejot, taču ja tādu prasmju nav, tad nāksies vien teikt atklāti, kas noris prātā saistībā ar otru cilvēku. Jābūt ļoti uzmanīgam, jo te ir tikai divi ceļi. Uzlabot attiecības, vai arī sākt graut tās. Draudzene piekrita, ka šis jautājums ir nevietā un īsti nevajadzētu jautāt tā no zila gaisa. Uzdevusi pāris džekiem, taču visi kā viens teikuši vārdus iz savas komplimentu jūras. Viņas vārdiem – šiem jau, ka tik nokniebties… Nebūt nav tā, ka viņai nav bijušas nopietnas attiecības, taču pēc tāda jautājuma daudzi sapratuši, ka šķiršanās brīdis nav tālu, bet citi to atkal saistījuši ar tādu nevainīgu iespējamās priekšspēles jautājumu. Lūk, kāds slidens un divdomīgs jautājums!

Kad bijām abi jau izrunājušies, draudzene tā arī pateica – jauki, ka esi tāds kā esi, jo varu justies brīvi sarunās par pilnīgi visu. Biju tādās pašās domās par viņu! Man nedaudz (kam es meloju? ļoti tracina patiesībā) tracina tās, kuras domā, ka ir kādas “sarkanā krusta” darbinieces un vīrieši ir izmirstoša suga. “Vai tu vēlies to? Tikai nenodari sev pāri! Esi uzmanīgs! Man tev palīdzēt?” – Tādi jautājumi un bērnišķīga attieksme tiešām padara vīriešus par izmirstošu sugu. Negribu arī ieslīgt vienā virzienā, jo vēl jo vairāk nevaru ciest aukstas un bezpersoniskas būtnes, kas pārvietojas kā princeses un pasarg’ kāds viņas aiztiks vai uzrunās.Tā it kā visa pasaule atrastos pie kājām. Ja izdodas atrast vidusceļu, tad ir patiesi jauki atrasties šī cilvēka klātbūtnē.

Lūk tādas pārrunas ar draudzeni, kam laikam varu uzticēt visu.. Vai Jums ir šāda uzticības persona, nedomājot šajā gadījumā otru pusīti…

Sadaļa: Attiecības

(5 balsis, vidēji: 3.8 no 5)

 Loading ...