Jautāšu pavisam vienkārši – kas sievietēm ir vajadzīgs? Jau paredzu dažādas atbildes, kā, piemēram, glauns auto, stabilas finanses un tā var paturpināt jebkurš no mums. Man gribētos izcelt pašu svarīgāko faktoru – mīļotā cilvēka tuvums un sasniedzamība jebkurā brīdī. Vispār esmu nokļuvis diezgan lielā nesaprašanā. Šoreiz runa ir par tā saucamajām attālinātajām attiecībām jeb “long-range relations”.
Apzinos, ka vīrietim ir jāizmaksā lielākoties sievietei, un jābūt tam, kurš ved ar mašīnu. Varbūt tie ir tikai muļķīgi aizspriedumi, taču tā man labpatīkas darīt. Taču ko darīt, ja jādzīvo dažādās pilsētās un rutīnas dēļ nav iespēju satikt vienam otru? Iedomājieties situāciju, kad Jūs esat iepriekš bijuši kopā, teiksim, 1 gadu. Sīkums? Nu ne gluži – viens gads veltīts kādam cilvēkam ir paliels laika sprīdis. Ir jābūt ar diezgan aukstu sirdi, lai tā vienkārši izbeigtu jebkādas iepriekšējas attiecības! Viss ir bijis jauki un brīnišķīgi viena gada laikā, līdz liktenis izdomā izspēlēt tādu joku kā “long-range relations. Pieņemsim, ka Jūs varat tikties labākajā gadījumā divreiz mēnesī. Izklausās šokējoši? Iespējams, kādam tā ir realitāte. Līdz ar to zūd jebkāda mīlestības dzirksts. Šī dzirksts nezūd tā uzreiz, bet gan tā pamazām izplēn ar katru tikšanās reizi. Vienkārši nav vairāk, par ko runāt, un ir tāds mulsinošs klusums. Vairāk tā īsti pat nespēj palīdzēt runāšana populārajā Skype, vai arī mīļu SMS sūtīšana.
Nezinu kāda varētu būt statistika, bet interesanti būtu uzzināt, cik pāri ir pašķīrušies tieši attāluma dēļ…
Vienmēr atradīsies tie gudrie cilvēki, kuri teiks: “Attālums tuvina, tuvums atsvešina!” Sitiet mani nost, bet nevaru tam piekrist. Lai teiciens iegūtu patiesuma efektu, būtu jāpiebilst, ka tā ir taisnība, tikai tad, ja Jūsu izredzētais cilvēks ir projām ne vairāk kā trīs līdz piecas dienas. Tad jau sākas zināma veida skumjas un greizsirdība.
Kāda ir Jūsu pieredze ar “long-range relations”? Tā vai citādi, bet reizēm gadās tādas situācijas, un tas vispār ir diezgan smagi tieši emocionālā ziņā.
Loading ...
pievienot Sekoman.lv
esmu izbaudiijusi to,bet nu neteiksmi tas bija baigais attaalums,vienkaarshi bija saakumaa taa ka es dziivoju riiga,vins lielwardee.liekas,kas nu tur taalu..vienkaarshi taa iznaaca,ka tikaamies vai nu nedelas nogalees,vai es vienu reizi atbraucu darbadiena pie vina.vienkarshi bija situacija,ka bija ta japadzivo..nu ja ilgojaamies,un varejam ari ta iztikt.kad sapratma,ka attieicbas nopietns,es saku dzivot pie vina.saku vienu,ja tur kaut kas ir,tad bus ok,ja ne tad nekas nebus.ir jamak saprats,ka nevienmer tavs cilveks vares but klat,ir tak cilveki,kuriem darba jautajumos jabrauc talu prom..zinu paari,kur virietis ir talbraucejs,bet tapec jau plinti nemet krumos.vajag but iecitigam pret otru.nu nezinu,bet es varu iztikt ari sms sarunam,sazvanishanu,tikshanos 2reiz nedela,bet ja es jau esmu saradusi ar to,ka cilveks ir blakus,tad protams ir grutak,bet ir jasaprot otrs,ka vinam var but ari kaut kas swarigaks par mani darams.vajag atbalstit:)
2008.01.30. | 01:05Tas gan, vajag atbalstīt!
2008.01.30. | 09:58Kads rutinai sakars ar attalumu?
2008.01.30. | 10:50mes ar manu draudznei ari dzivojam atsevishki nu nav jau liels attalums kadi 40Km un tiekamies mes divreiz nedeljā!!! biezjak nesanak jo katram ir savi darbi un visadas tadas lietas
vienigais jautajums ir vai jus viens otru gribat vispar satikt. Protams ari es uznjemos lielako dalju finansiala uz sevi un visu lielo braukshanu bet mana meitene saprot ka tomer tas maxa naudu un shad tad ka mums savadak nesanak vinja atbrauc pie manis ar vilcienu!!! ja cilveks gribs otru satikt tad tur nav nekadu problemu!!! bet ja kada no pusem ir izlaiusies attiecibas un gaida no vienas puses aktivu darbibu un pati nav gatava neko darit tad vaig apdomat par to cik racionalas ir shadas attiecibas!!! Un gads kopa ar ko tas atshkiras no jebkura cita terminja? mes dzivojam uz priekshu mes macamies atstajam atminja to labo un jauko bet slikto megjinam aizmirst!!! Un tas ja reiz ir bijis labi nenozime ka nakotne ta ari bus un mes taču visi dzivojam uz priekshu nevis atpakalj un priekshkam sevi mocit? un dzivot attiecibas kas mus ne emocionali ne fiziski apmierina un dzivot atminjas ka reiz ar shocilveku bija labi!!! Vienkarshi vaig apzinaties realitati nevis dzivot sapnjos un atminjas un visu pardomat ar skaidru galvu. Un tiehsam ja skype un milji sms neko nespej remdet tad vai ir jega?
Simtreiz apspriežot šo attiecību modeli, simtreiz mainu viedokli. Hmmm, nu ko es varu pateikt? Savu otro pusīti neesmu satikusi 3.mēnešus, tomēr nevarētu teikt, ka kaut kas zudis… arī nevar teikt, ka viss ir labi, jo nekad nevar zināt, kas notiks atkalredzēšanās brīdī (un tas nav nebūt tik drīz).
Par uzticību šādā situācijā arī var diskutēt līdz nemaņai, tomēr tiem, kas uz to parakstās, ir jārēķinās ar iespējamajām sekām. Vnk jāizgudro, kas ir būtisks un vai vērts gaidīt, tas arī viss, lai gan atrodoties šādā situācijā grūti lietot vārdu TIKAI… nav jau tik viegli…
2008.01.30. | 18:21long distance relationships (long, vai pareizak, wide range relationship jau varetu poligamiju apzimet) ir traka padarishana.
2008.01.30. | 20:57pasham gadijas, ka pec gada kopabushanas pat 2 meneshus neprasija lai otrai pusitei viss butu zudis…
…es tajaa nesaskatu nekaa nedz pozitiiva, nedz negatiiva…es ar savu puisi abi dziivojam Riigaa, bet satiekamies reizeem pat reizi divos meeneshos..kaapeec??? Taads vinjam tas darbs…un mani tas vis sljooti pat apmierina…no vienas puses mani neviens neregulee, neuzmana un neizriiko, bet no otras puses es zinu, ka man ir tas iipashais cilveeks uz kuru es varu paljauties, pat arii tad, kameer vinj anav blakus…
2008.01.31. | 10:32.. no sākuma jau nav tik traki, bet ar laiku viss mainās. [diemžēl!] Tālums visbiežāk atsvešina. Nē! Drīzāk kļūst kaitinošs. Manā gadījuma tie bija 174km un tā superīgā mīlestība izgaisa [iespējams tāpēc, ka nebij TĀ lielā].. Taču apbrīnoju tos pārus, kuriem izdodas.. [ūn tādu nav maz].
2008.02.01. | 01:441. kometn – nesaprotu, kā cilvēkam var būt kaut kas svarīgāks par savu orto pusi, kuru mīl. Tad kaut kas nav kārtībā.
2008.02.01. | 09:57izzo,ko Tu isti nesaprotti?
2008.02.01. | 12:59kā ir arī svarīgākas lietas..saproti,ir..un cik tad tā otra puse ilgi turēsies..ārprāc,jūs cilvēki reizēm esat tik,tik jocīgi..nekas nav mūžīgs.
2008.02.01. | 13:01Visas lietas kas attiecas uz mums pashiem noteikti vienmer bus svarigakas kaut nedaudz bet tomer svarigakas par musu otru cilveku!!! nu izveles gadijumā!!!
2008.02.04. | 10:59sākumā ticēju, ja tu esi kopā ar kādu ilgu laiku, viss ieet tādā kā rutīnā.. kinīši, teātri, pasēdēšanas.. un naktis kopā.. bet kad sastopos ar to ikdienā.. ar tādu cilvēku, kas tiešām īstais liekas.. var izdarīt visu kopā.. nav domas par to, ka tas jau ir kautkur bijis..
attālums ir šķērslis.. pamatīgs..
attālumā var sadarīt vairāk muļķības nekā var iedomāties..
bet tuvumā.. vienmēr taču var arī nesatikties..
P.S runājot par to uzsaukšanu un izmaksāšanu.. es domāju, jo mazāk tiks uzsvērts tas ka ir jāizmaksā, jo vairāk džeks to gribēs darīt..
protams visam ir izņēmumi.
2008.02.05. | 02:14Piekrītu viedokļiem par to, ka tālums ir kaitinošs. Ja attālums ir liels un ceļā vajag pavadīt vairāk par stundu, gribot negribot tas otrs cilvēks zemapziņā paliek kaitinošs, jo sāk saistīties ar diskomfortu…
2008.02.05. | 15:12Attālums var satuvināt cilvēkus, kas attiecībās saskata lielāku garīgo pusi, nekā fizisko.
Mjā, Nexodus, taisnība vien ir. Tomēr ilgstoši to nevar izturēt, tomēr reizēm tas ir tieši labākais virzienmaiņas punkts dzīvē. Lieliska iespēja izvērtēt vērtības un mērķus… Laikam jau tikai pēc laika var tā objektīvi spriest, cik attiecības bijušas skaistas vai tieši pretēji.
2008.02.05. | 22:00Varat manu gadījumu pieskaitīt statistikas ailītei – viņus izšķīra attālums! Nožēlojami, bet šie 200 km bija šķērslis attiecībām. Nav jēgas tikties nedēļas nogalēs un visu nedēļu gaidīt nākamo tikšanos- it kā ir tev otra puse, bet reāli nav! Bet reizēm vēl joprojām nožēloju šķiršanos…
2008.02.28. | 23:46Parasti nemēdzu neko komentēt, bet tēma arī man pašreiz aktuāla..
2008.03.29. | 15:23Mans draugs pašreiz dzīvo Vācijā un aizbrauca pirms pāris nedēļām. Man līdz jūlijam jāpaliek LV, jo jāpabeidz studijas. Esam vienojušies, ka atradīsim iespēju, kā tikties reizi mēnesī. Dzīvē visādas attiecības bijušas un tieši tāpēc jūtu, ka šoreiz ir savādāk, turklāt mums abiem jūtas ir ļoti spēcīgas. Visu mūžu biju pārliecināta, ka attālums cilvēkus var tikai izšķirt. Bet tagad es vairs nevaru to atzīt, jo šīs mīlestības dēļ esmu gatava paciest vientuļos vakarus un nebeidzamās telefona sarunas. Varbūt, ka nedaudz atvieglo tas, ka skaidri redzu robežu, kad varēšu braukt pie viņa un būt kopā ar viņu. Un vēl palīdz savstarējie uzmundrinājumi. Katru reizi, kad esmu kādā ballītē, uznāk tā sajūta ka NEŽĒLĪGI pietrūkst otra cilvēka. Un esmu šausmīgi laimīga, ka mana otra pusīte tādos brīžos ar sms vai telefona sarunu prot likt man justies labāk, ka viss būs kārtībā! Nu vēl tikai pāris mēneši palikuši
ja ja es jau devinus menesus dzivoju ar savu miluliti , ka murga , stradaju norvegija , bet pa brivdienam liepaja, ir jau gruti tie divi mensi norge, bet patikamas un milas 3 nedelas latvija, ir jau skumji ka netiec klat otrai pusitei kuru loti mili , bet tada dzive
2008.04.20. | 08:48nū.gribu tā pamatīgi iebilst.
ja ne pat vairāk.
2008.07.04. | 23:09mani no mana drauga šķir aptuveni 120km liels attālums.
esam kopā nedaudz vairāk par gadu,bet esmu laimīga.
tiekamies šausmīgi reti.
citreiz pat reizi trijos mēnešos.
bet jūtas nezūd.protams-nekas nav mūžīgs,jā.pilnīgi nekas.
bet!-citreiz šis attālums nāk tieši par labu. ;]
ar draugu dziivojam dazhaados kontinentos jau..goda vaards, veselu muuzhiibu. nesatiekamies pat divreiz meenesii, veel retaak. neteikshu, ka ir rozhaini un viegli. galiigi nav, nezinu iisti vai ir kaadaa valodaa taads vaards, kas aprakstiitu, cik ljoti man reizeem gribaas taadu vienkaarshu dziivi, kaa vairumam. bet zini, ja ljoti gribaas, arii taadas attieciibas var saglabaat, uzutreet un kopt
un man pat shkjiet, ka dzirksts nevis pazuud, bet ar laiku uzpeld savaadaaka (ne buut ne blaavaaka, pie tam), tajaa visaa ir kaut kaada savaadaaka burviiba, kas nevisiem ir saprotama un panesama. taa vienkaarshi runaajot, ja ljoti gribas, viss izdodas. bet tad tieshaam..no visas sirds jaaveelas 
2008.07.17. | 02:12Man nekad nav bijušas tāda veida attiecības, un var teikt, ka no tādām izvairos un nevēlos pieredzēt.
Jau nedēļu netiekoties jūtu, ka sāku atsvešināties – pat ja ir jau ilgas attiecības!
Attiecīgi pēc nedēļas es pat īsti nevaru to cilvēku apskaut, jo viņš šķiet tāds kā svešs.. jā – jau!
Tas nenozīmē, ka es automātiski tiekos ar citiem vai domāju par citiem, vienkārši atsvešinos.. ļoti ātri.. palieku tāda viena, kā pirksts
Man ir svarīgi attiecībās, lai mīļotais cilvēks būtu bieži pieejams un sastopams.
2009.01.07. | 22:18Apzinos, ka vīrietim ir jāizmaksā lielākoties sievietei, un jābūt tam, kurš ved ar mašīnu.
2009.03.29. | 12:11Apzinos, ka vīrietim ir jāizmaksā lielākoties sievietei, un jābūt tam, kurš ved ar mašīnu.
Pilnīgās muļķības ! Sievietei pašai ir jānopelna sev iztika – ja pietrūkst tad starpību vajag kompensēt vīrietim. Un otrādi – ja sieviete pelna vairāk – tad sieviete kompensē starpību – tā lai abi ir līdzvērtīgi.
Parasti vīrieši maksā – un sieviete tirgo savu miesu pret labklājību. Nauda – pret Seksu.
Nav naudas nebūs Tev sieviete un sekss
, ja attiecības nebūs veidotas – uz dabas likumiem.
2009.03.29. | 12:15Man pasai ir taadas attieciibas un viss iet tikai uz sliktaako pusi.Bet,kad juuti,ka vairs Vins(a) nav tavs,tad atkal saakas asaras utt.
2009.04.17. | 20:03