Tā kā ziema šogad, tāpat kā nu jau pāris iepriekšējos gadus nav apveltījusi ar bagatīgu sniega devu, tad nemaz neskatos Latvijas kalnu, atvainojos, pauguru virzienā. Tā vai citādi, tādēļ esmu pievērsies slidošanai. Slidotavas tomēr ziemas sezonā kļūst pietiekami populāras, lai satiktu tur sen neredzētas sejas, un pavisam iespējams iepazītu kādu jaunu, sev tīkamu personu. Kāpēc es vispār sāku runāt par tik ar attiecībām nesaistītu lietu, kā slidotavu?

Cik esmu ievērojis tad parasti ja jau ne pirmajā randevū, tad nākamajos noteikti tiek apmeklēta slidotava. Cik var sēdēt restorānos un tējas namiņos! Tak apnīk. Lai neteiktu pat, ka piegriežas. Vismaz man jau nu konkrēti. Reizēm tīri vai gribas kopīgi pavadīt laiku slīdot pa ledu. Neesmu psihologs, taču skaidri apzinos, ka slidotava satuvina divus cilvēkus. Padomājiet paši – ja viens slido labāk un turas uz ledus droši, tad viņš noteikti palīdzēs arī savai otrai pusītei. Kas var būt skaistāks, kā slidot divatā, kaut vai stundu no vietas. Tā teikt, cilvēki kopīgi slidojot panāk tādu kā kopības sajūtu. Jā, jā, Jūs teiksiet, ka tādu abpusēju sajūtu, var sastapt arī pilnīgi citādos veidos – kopīgi makšķerējot, ēdot ar irbulīšiem, skatoties kādu lētu filmu par mīlestību, kopīgi aizejot uz kādu klubu… vai kas tik vien neienāk prātā. Taču, manuprāt, slidošanā ir tas burvīgais šarms, ko var nosaukt arī par lidināšanos virs zemes. Šis process principā ir tik patīkams, ka daudziem atgādina vēl neapjaustu brīvības sajūtu, vai arī lidojumu. Padomājiet – cik bieži Jūs ar savu mīļoto esat kopā slidojuši un darījuši to skaisti un graciozi. Nav jau jābūt profesionālim, pietiek pāris reizes aiziet uz slidotavu, lai spētu bez liekas krišanas pārvietoties.

Pēc slidošanas stila arī var ļoti labi izprast attiecības starp diviem cilvēkiem. Kā piemēram, kamēr vīrieši cenšas slidot ātri (ātri gūt panākumus, izsisties dzīvē), tajā pašā laikā sievietes to dara ar elagantu piegājienu, gluži kā izpildot akselu (cenšas neiespringt un atrast kādu vīrieti, kura aizmugurē dzīvot). Protams, apzinos, ka tādu salīdzinājumu nevar attiecināt uz visiem, taču jau apgalvoju, ka ne visas sievietes izvēlas dzīvot lēni. Reizēm varu tikai nobrīnīties, kad manā pietiekoši ātrajā slidojiena pa ledu, mani apsteidz kāda daiļā dzimuma pārstāve. Šoreiz nerunāju par hokejistēm, vai profesionālām slidotājām, bet vienkārši par kādu sieviešu kārtas pārstāvi, kura, iespējams, ir uzkāpusi uz slidām un bauda slidošanu apmēram, nu tā no malas skatoties, trešo reizi savā mūžā. Prieks par tādām personām, kuras nebaidoties krist cenšas izbaudīt visu, ko vien spēj saņemt no paša procesa.

Kā Jums pēdējā laikā ar slidošanu? Ja raustiet plecus, dodieties ar savu mīļo cilvēku uz kādu no slidotavām, vai arī, ja pagaidām jūtieties pavisam viens un nevajadzīgs, apsveriet domu atrast kādu tieši baudot brīvību uz ledus. Svarīgi ir arī pārvarēt domu – „esmu kā pīle uz ledus“. Procesu, ko var nosaukt par slidošanu, var iemācīties salīdzinoši ātri, darīt to skaisti un izjusti prasīs daudz ilgāku laiku.

Sadaļa: Attiecības

(1 balsis, vidēji: 5 no 5)

 Loading ...