Skolā biju kārtīgs puika, ar pieļautajām kļūdām strādāju, veicu kļūdu labojumu, izpratu, nākošajā pārbaudes darbā neatkārtoju, jo nesaskatīju jēgu turpināt mācību procesu. Dažiem pasniedzējiem patika mana neatlaidība, saskatīja potenciālu. Vai tur bija potenciāls vai nebija, grūti pašam spriest, drīzāk jau tur bija iespējas, kuras es arī izmantoju, spēle, kurā bija noteikumi pēc kuriem jāspēlē. Ar laiku iespējas strādāt ar savām kļūdām skolā palika aizvien mazāk, jo sāku skriet noteikumiem pa priekšu, ar kļūdām nerēķinājos. Visādas kļūdas pieļautas, kurām tika pagriezta mugura un skriets uz priekšu, tās dubultojās viena pēc otras.
Skrēju es skrēju, un te pēkšņi dzīve piespiež atkal apstāties un padomāt, lai turpinātu uz priekšu skriet ir jāpastrādā ar pagātnes kļūdām, jo kvantitātei nav nozīmes, nav jēgas nodzīvot 30 gadus vairāk, bet visu laiku jāraustās no viena uz otru, iet pie vienas, te pie otras, vai arī novērsties no tiem, kuri pāri nodarīts. Kļūdīties ir cilvēcīgi, bet nestrādāt ar kļūdām ir pavirši. Nodzīvojot dzīvi pavirši, iesēžoties citu atmiņās kā nelietis, vai sazin kas vēl, laikam mērķis bija tāds dažām personām…
Attiecības izjukušās atjaunot nav iespējams, saprotama lieta, bet izveidot draudzīgas pazīšanās vai arī uzturēt draudzību, manuprāt, nekas neiespējams nav ar bijušo partneri, ja vien ir vēlēšanās abiem. Man patīkami būtu piezvanīt tad, kad ir vēlēšanās, tad kad ir iespēja, nevis nezvani man tik vēlu, man nav laika. Es personīgi neatsaku, jo nevienam nav laika, pēkšņi var būt klikšķis un manis vairs nebūs vai viņas un tā saucas, zini es vēlos uzturēt ar tevi draudzību, būšu tev vienmēr blakus. Varbūt jau es neko nemēģinātu, sēdētu stūrī un raudātu, bet izteiktie solījumi un vēlēšanās no otras puses lika aizdomāties, varbūt tomēr. Bet tomēr nē, paiet laiks, viss, itkā neko nebūtu solījusi vai apgalvojusi, nevēlas, tātad mele, nespēj turēt savus solījumus, jo neredz laikam jēgu, negrib labot savas kļūdas, jaatrod jauna ēsma un citus māna tālāk ar savu spodro tēlu. Lai tā skriešanas veiksmīga, galvenais ir nepaklūp un nesalauž kāju.
Dzīvot atmiņas ir diezgan neparasti, it sevišķi jau pirmajā reizē, kad bija pārliecība, plāns kā pilnveidot visu un attīstīt. Takas pašķirušās, jādodas vienam pašam seņot tālāk.
Loading ...
pievienot Sekoman.lv
mežā sēņu daudz.
2008.01.04. | 01:18es jau lapraat pasekoju liidzi vai nepielauju pagaatnes kluudas un kaa taas izlabot..bet nav jeega,jo taapat pielauj..katru dienu jaadziivo savaadaak..
2008.01.04. | 02:12Vajag jau atcerēties, ka tavai partnerei ir arī personīgā dzīve un ne vienmēr spēs uzņemt tavus zvanus vēlā vakarā. Es domāju tas ir pašsaprotami.
2008.01.04. | 10:18Nu man jau skiet ka viena no kludam ir megjinat pec paskirshanas runat par kautkadu draudzibu!!! un tipa megjinat vinju uzturet!!! tam nav nekadas jegas tas viss reali ir tikai ta brizja emociju iespaidā!!! ja reiz esat paskirushies tad miers nevaig makties otram virsu ar savu draudzibu!!! JO no sakuma abiem ir janomierinas janokarto tagad sava dzive. Un tad kad ir miers un laiks visu ir dziedejis tad jaskatas ja dzive saved kopa atkal ka draugus tad ir ok. tad sanak ko mainit. pec manas pieredzes tas nekad nav sanacis atrak ka gadu pec skirshanas un isteniba jau nav sanacis nekad!!! es vienmer esmu bijis atverts draudzibai bet isteniba jau kad paiet tas laiks tad isti vairs nav laika jo dzive ir ienakushi citi cilveki. Un isteniba jau pat vairs nav jutama vaidziba pec draudzibas. vismaz no ta cilveka puses ar kuru Tu kadreiz esi bijis kopā!!! Labakaja gadijuma nav nekada naida vienam pret ortu bet tas reali ir kautkads pazinju status nekada gadijuma ne draudziba!!! Protams medz but ari savadak!!!
2008.01.04. | 10:37Par draudzibu pec attiecibu izbegshanas nerunaju jo lielako ties gadijumu kadai no pusem sap kamer tas nav pardzivots un lidzarto godiga abpuseja draudziba taja laika vienkarshi nav iespejama jo kada no pusem noteikti sevi moka apzinati vai neapzinati ta ir cita runa bet ta notiekas un tam neredzu nekadu nakotni!!!
Laipni lūdzu realitātē.
2008.01.04. | 10:55vissuudiigais ir tas,ka pirms attieciibam tev bija ok attiecibas ar to cilveku.tuvi pazinas vai vnk labi draugi.un pec skirsanas vnk pad**** draudziiba..
2008.01.04. | 13:09Nu nezinu vai padirsta draudziba!!! dzive iet uz priekshu un ja reiz draudziba nesanak kaut vinja pirmstam ir bijusi tad vinjai ari nevaidzeja turpinaties!!! jo ir jau tik daudz gadijumu kad draudziba izjuk vai izirst ari bez attiecibam pa vidu. Vinekarshi katram uzrodas citas intereses un no draugiem cilveki klust par pazinjam:)
2008.01.04. | 13:23Reiz bija viens gadijums pec kadam attiecibam bija uzradusies man viena draudzene nu bet tiri ka draugs. mes visko tusejam darijamies bez sexa tik super pavadijam laiku bet tad bija kads pasakums kur piedzeramies un pargulejam. Pec tam lai cik divaini tas nebutu vinja mani vairs negribeja redzet. Un ta viss izbeidzas. Protams bedigi. Bet kad ta pasedeju padomaju isteniba jau vairak ari tai meitenei mana dzive nebija vietas un ari man vinjas dzive. Jo es atradu citu meiteni ar ko biju kopa un reali neatlika vairak laika. Jo reali esmu sapratis lietu ka nevaig ko nozjelot ko zjelot kadas izirushas attiecibas vai draudzibu jo viss mums nak tieshi taja bridi kad tas ir vaidzigs un tieshi uz tik ilgu laiku cik ir vaidzigs. un kautko fiziski ar speku paildzinat nav iespejams nu vismaz tas vairs nebus tas!!! No katram attiecibam vaig savak to labako un dzivot talak. Protams njemot vera ari savas kljudas un megjinat tadas vairs nepielaut:)
2008.01.04. | 13:30Nu ja,tā gan..
nu nesaprotu,vai tad tiešam nav svarīga draudzība kā tāda.tad jau iznāk,ka draudzība starp vīreiti un sievieti nevar pastāvēt. 
2008.01.04. | 14:05Nu ja Tu gan esi pozitīvs,Marutta!:)
Ne draudziba ir ljoti svariga!!! un var pastavet starp virieti un sievieti:) Un man viena tada draudziba ari ir!!! Vienkarshi nevaig parak daudz neko pardzivot:)
2008.01.04. | 14:09Nu ja tieši to es domāju,ka draudzība ir svarīga,bet ar to pārdzīvošanu ir kā ir.
dažeiz tas ātri beidzas,dažreiz ieilgst.. 
un vispār nezini kur traukties…ja kādreiz zināji, ka varēji agrāk uzzvanīt tad tagat jadomā vai vispār to var darīt. 
2008.01.04. | 14:35ne man jau skiet ka zvanit var kad vien uznak tada velme un jebkuram es vismaz ta daritu!!!:) a ko? es sailgojos:)
2008.01.04. | 16:25es arii..ari tad ja nav vajadziiga paliidziiba..
vnk taapataas..ja man ar to cilveeku ir bijusi laba gariigaa saikne,tad man vnk pietruukst piemeeram,tas jaukas sarunas un padomi.vnk gribu atkala parunat par ko 
mes varam negruzities par to ko zaudejam,bet mums var pietrukt tie dazi mirkli,kuru del mes dzivojam..
2008.01.04. | 17:21komentetajiem te visu cienju
un raksts ar labs 
nu prieks lasit ieraudzit tam pa vidu sevi un vel ir viela paardomam
2008.01.07. | 03:21Jā Ronja Tev taisniba bet vieni mirklji paiet citi nāk vietā:)
2008.01.08. | 10:33Protams,ka nāk!
2008.01.08. | 17:30ņifkasu… bet draudziba starp pretejiem dzimumiem nepastāv.. grozies kā gribi
2008.01.20. | 04:06pastaav..
2008.01.20. | 15:14Nepastāv. Kas dod vairāk?
. Nē, nu pieļauju, ka var pastāvēt draudzība starp zilo un dāmu, vai arī dāma jūt tikai draudīgas jūtas pret vīrieti. Bet vecis un dāma – nav manā dzīvē tāda lietu gadījies redzēt 
(un sen man vairs nav 18 
)
2008.01.22. | 10:56nee,draudziibga ar bijušajiem nepastāv, tas ir mīts. vai arī ir dzirdēts tāds uzskats,tiklīdz viens grib tikai draudzēties,tad atpakaļceļa uz mīlestību nav (bet ne par to šis stāsts). Mēs jau visi gribam būt toleranti un labi, bet reāli nesanāk, jo ir tak tas lielais aizvainojums vienam uz otru, kurš ar laiku mazinās, bet pilnībā nepazūd nekad, tāpēc domāju, ka draudziiba nav iespējama. Esmu labs cilvēks,bet kad runa iet par bijušajiem,man asinis sāk vārīties… hmmmm..laikam tomēr nemaz tik labs cilvēks neesmu:D
2008.10.03. | 21:49Jap – es arī neticu draudzībai ar bijušajiem..
Jo izskatās, ka viņi vienkārši tevi ienīst par to, ka viņu pameti, kāda vēl mierīga līdzās-pastāvēšana?
Un man šķiet, ka vienmēr būs kautkāda rīvēšanās..
Varbūt savādāk ir tad, kad abiem vienlaicīgi jūtas izdzisušas un abi vienlaicīgi izdomā šķirties, un tas tiek darīts pārrunās, ar vieglu galvu.
Līdz šim. līdz maniem 23 gadiem varu teikt – sieviete un vīrietis nespēj būt tikai draugi.. Vismaz man nav izdevies, daudz nācies vilties, žēl.
2009.01.07. | 22:31bet kā jums šķiet.?
2009.12.29. | 19:29ja cilvēki izšķiras tikai vienas iespējams nenozīmīgas kļūdas dēļ.
piemēram, sieviete noskūpsta kādu citu, nekavējoties par to izstāsta partnerim un atvainojās, jo saprot, ka tas ko izdarīja bija mirkļa iespaids un neko nenozīmē.
savukārt, partneris nespēj pārvarēt un nolemj, ka viss beidzies.
sieviete cenšas, taujā un mēģina atjaunot attiecības. seko tikai klasiska bijušā atbildes jā, nē, nezinu.
vai tad, ja paietu laiks, sieviete liktu mierā draugu, būtu iespējams atjaunot attiecības. jo patiesībā abi viens otru mīl[ ja neskaita to, ka partneris apspiež savas jūtas]