Nenoliedzami attiecības ir laba lieta. Sākuma stadijā viss ir vienkārši super! Kaut kādi tauriņi plosās kuņģa rajonā, debesis var pabakstīt ar roku, saule spīd bez mitas. Un parasti šajā posmā vienmēr tiek atrasts kompromis. Savstarpējie strīdi ir ļoti pliekani, traku sišana tiek aiztaupīta un piecu minūšu laikā viss atgriežas rozā sliedēs. Un kapēc tas viss tā? Uzskatu, ka vienmēr attiecībās ir kāds, kuram raksturs ir spēcīgāks un ir tāds kā noteicējs. Viens lupata, otrs slotaskāts, kas berž lupatu pa zemi.

Es savā dzīvē esmu bijusi gan lupata, gan slotas kāts. Kad man bija padsmit gadu, savās pirmajās nopietnās attiecībās es biju tas otrais variants – ieņemu lupatas pozīciju. Nereti piekāpos miera labad, pat tādās lietās, kurās nevajadzēja to darīt. Attiecību beigu posmā nāca tikai apziņa, ka neko dižu no šīm attiecībām neesmu ieguvusi, tikai izpildītāja funkciju. Bet mācība par attiecību būvēšanu bija gūta. Nākošajās attiecības, jau viss bija kaut kā savādāk. Un tās bija pat labākās un ilgstošākās kādas man ir bijušas, jo ne tikai svarīga ir saskaņa seksā bet arī garīgi. Kompromisi tika viegli atrasti un tā kā uzmaiņām piekāpāmies. Bet uz attiecību beigām es pieņemu šo lupata style, jo mēģināju izpildīt neiespējamo misiju – saglābt to kas nav saglābjams. Mūžu dzīvo, mūžu mācies. Tagad nereti esmu visam iniciators, gan uz attiecību sākšanu, gan uz attiecību izbeigšanu. Un ziniet, kas ir vislabākais – apziņa, ka pats savu dzīvi kontrolē. Tas, kad citi ir lupatas un tu esi tas slotas kāts. Protams, safanoties par slotas kātas funkciju būtu pilnīgi stulbi, jo otru var izpostīt līdz pašiem pamatiem. Arī man ir gadijies, ka esmu sagrāvusi uz noteiktu laiku cilvēka dzīvi. Šeit varētu runāt par atbildību attiecībās, kuras, iespējams, man tad pietrūka. Esmu vairāk par to, ja attīecībās rodas kaut kādas problēmas, tad tās pēc iespējas ātrāk vajag likvidēt, vai pat pašas attiecības pārtraukt. Citreiz tas nav no tiem labākiem risinājumiem otram, bet katrs mēs esam egoists un daram kā mums labāk.

Lai vai kā secinājums ir tāds – viens ir raksturā vājāks nekā otrs. Un izjūtot to, lēnām tie stiprāki atļaujas vairāk. Un jo vairāk ļauj, jo vairāk ņem. Savstarpēja mijiedarbība. Bet interesants fakts ir tāds, ka ir bijuši gadījumi, ka šīs lupatas beigās prot tādus pārsteigumus izdarīt. Viņi samierinās ar visu, bet līdz zināmai robežai, tad notiek, kas negaidīts. Ja vēl attiecības ir kaut kādas, tad vienā dienā vari atnākt mājās un tava lupata vairs nebūs uz grīdas, bet viņas vispār vairs nebūs, atstājot aiz sevis tikai atmiņas. Tieši arī līdzīgs gadijums bija ar manu draudzeni, kura bija slotas kāts, bet puisis bija kā apmāts un bija gatavs uz visu viņas dēļ. Viņai tas netraucēja un izmantodama situāciju, izmantoja no a-z. Līdz brīdim, kad šī puiša labākais draugs viņam vienā jaukā dienā palīdzēja izvākties. Un viss. Šeit jau mugurkauls puisim neparādijās, bet visdrīzāk viņa draugs nespēja izturēt’, jo no malas raugoties viss ir pavisam savādāk un skaidrāk. Tapēc jau mums katram ir labākie draugi, kuri ik palaikam palīdz dzīvē pieņemt labākos risinājumus.

Nobeigums – tikai cauri attiecībām mēs augam un spējam pielāgotieš viens otram. Tajā pašā laikā nekļūstot par kājslauķi. Ir viegli pateikt, bet zinu, ka, iemīlēšanās dara savu, un nereti ir grūti rīkoties par labu sev, ja svarīgākais liekas tas otrs. Bet izdzīvojot vienas, varbūt divas attiecības, gala rezultātā mācoties no savām kļūdām mēs vairs neesam lupatas, bet gan paši savā es. Ieteikums ir tikai viens – ja esat kāti, domājiet par lupatām un viņu jūtām, ja esat lupatas, domājiet par sevi un savu pašcieņu.