Tā jau runā, ka vīrieši sievietēm ir vajadzīgi tāpat kā sievietes vīriešiem. Daudz mēs zinam par to, ka pēc kādas šķiršanās sieviete nav gatava uzreiz uzsākt kaut ko jaunu, vai nu vismaz kaut ko tamlīdzīgu. Ja attiecības nav bijušas pārāk labas un patiesībā tās sievieti nogurdināja, tad viņa pat ir priecīga, ka tas viss ir galā un būtu jāsaprot, ka ir pienācis laiks padzīvot sev, nevis domājot – ar ko es rīt no rīta to bobi barošu.
Es domāju, ka katra šo ir izbaudījusi. Dzīvošana sev bez vīriešiem var sagādāt lielu baudu un dzīvesprieku. Protams, tu vari satikt kādu, pārgulēt, bet tu vairs nejūti vajadzību atkal viņu satikt. Tava ikdiena vairs nav vērsta domājot par kādu. Bet tu domā par sevi. Tu daudz biežāk satiec draugus, tu vairāk ej izklaidēties. Tā ir atpūšanās no attiecībām. Tas var vilkties ilgāku vai mazāku laiku, bet nu pāriet. Sieviete pa šo laiku var secināt daudzas lietas, piemēram, kādas attiecības un kāds vīrietis viņu nenogurdinātu.
Kāda mana draudzene pirms nepilna mēneša izšķīrās. Un viņa ir tik ļoti mainījusies. Viņa tik daudz laika pavada atkal ar saviem draugiem, no viņas staro tāds pozitīvisms. Es domāju, ka ganjau atradusi kādu jaunu vīrieti, ja jau pēkšņi pēc šķiršanās tik laimīga un dzīvespriecīga. Ņemot vērā, ka viņa ir ļoti emocionāla un jūtīga, es tiešām brīnījos. Nesen satiku viņu un jautāju, kas tev dod tādu dzīvesprieku? Viņa man atbildēja, ka dzīvošana sev. Ka tikai tagad viņa saprot, ka tas cilvēks nebija priekš viņas. Viņa pateica, ka vienīgais, par ko viņai ir abidna ir tas, ka viņa to vīrieti pataisīja par kaut cik sakarīgu vīrieti. Pieradināja mazgāties 2x dienā, vienmēr vilkt tīras drēbes, turpināt mācības, nolikt auto tiesības. Un tad, kad viņš bija cilvēks, viņš laikam nolēma iziet beidzot cilvēkos. Un viņa ar prieku paziņoja, ka ir laimīga, ka tikusi vaļā no tās nastas. Tas man lika aizdomāties, tas bija nepareizais cilvēks vai vienkārši sievietes visās attiecībās uzņemas galveno lomu un pašas no tā nogurst?
Loading ...
pievienot Sekoman.lv
Tieši tā, uzņemj galveno lomu un, kad vīrietis grib arī sievietei kaut ko iemācīt, tad sākas nesaskaņas, jo sieviete negrib sevi mainīt, un jā jau maina cilvēku, tad nemīl tādu kāds ir, neiemīlēs arī tādu, par kādu pataisīja, bet tas kurš ieķēries, labprāt padosies, jo viņa taču ir tā, mana vienīgā un skaistā, viņa tā saka, tad tā arī jādara. Vārdu sakot, sviests kas sviests, labāk vispār neieķerties, dzīvot ar karjēras alkām, tusēt un drāzties pa labi un pa kreisi, bet nezinu izskaidrojumu tam, kāpēc es tā pats nedaru…
2007.11.03. | 19:07beidz, sieviete nespēj būt ar vīrieti, kurš ir perfekts, jo sievietei ir iekšā tā bērnības sajūta, kad viņai bija lelles un viņa visu nosacīja, kurš sēdēs blakus kuram, kas viņai/viņam būs mugurā. vīrietis ir tāda pat lelle, ar kuru viņai ir tik interesanti, cik viņa spēj to “uzlabot”: pārveidot viņa garderobi, izskatu, attieksmi pret darbu, pret sievieti(ēm), attiecībām etc. bez šiem “renovācijas darbiņiem”, manuprāt, sieviete 100% nejūtas pilnvērtīga attiecībās. vēlāk vīrieša vietā viņai ir bērni, mazbērni, mazmazbērni, kurus atkal mācīt, “ieveidot” pēc savas dzīves līdzības un izpratnes.
2007.11.04. | 04:09Vienai būt ir daudz priekšrocību.
2007.11.05. | 10:09Ir zināmi arī pretēji piemēri, kad attiecības liek cilvēkam atplaukt. Tā ka nedomāju, ka ir kāda universāla patiesība (principā gandrīz jeburam apgalvojumam, kas šinī lapā ir redzēts).
Bet konkrēti par šī raksta apgalvojumiem – kas ir tas, kas liek jau no paša sākuma darīt visas tās nepatīkamās lietas, kā “bobja barošana”, mēģinājumi cilvēku mainīt? Ja ir šausmīga vajadzība pēc nokniebšanās, tad es piekrītu – ir arī “lētāki” veidi kā pie tā tikt. Bet tas jau nav iemesls dzīvi ar patstāvīgu piegulētāju saukt par attiecībām.
2007.11.05. | 12:22Cool. Forši, ka viss labi beidzās un visi iesaistītie tagad ir kļuvuši laimīgāki, pieņēmušies prātā un bez traumām.
2007.11.06. | 14:26kāpēc jāpārveido? esot pilnvērtīgās attiecībās ir diez gan loģiski, ka viens otru pinveido. tā ir kļūda, ko lielākoties sievietes uztver par dzīves esību, kādam upurēties un kādu pārveidot kā plastelīnu.
2007.11.06. | 23:12“(…)nevis domājot – ar ko es rīt no rīta to bobi barošu.”
2007.11.09. | 04:17*gāāārdz*
ko vairs nav jaunu rakstu?
pieklusa…
2007.11.10. | 00:44Klusums pirms vētras!
2007.11.10. | 01:38piekrītu kalmaram! Nav jāpārveido tas tiešam tikai sabojā, mēs esam viens otram lai pilnveidotu viens otru nevis koriģētu, tāpēc uztveriet viens otru pozitīvi, un novertē otru tādu kāds viņš ir!!!
2007.11.12. | 01:38Lai dzīvo brīvība!
2007.11.18. | 14:45Kā saka, ar viņiem labi, bez viņiem vēl labāk
kas nu pa klusumu? Nav ideju? :/
2007.11.21. | 00:08ir.
2007.11.21. | 01:06Klusums, kas velk uz dabīgu izmiršanu.
2007.11.21. | 12:13njā, žēl, inčīgs portāls bija.
2007.11.21. | 14:49Viss nāk un nāks vēl!!! Tikai gaidam!!!
2007.11.22. | 14:38jā, gaidām.
2007.11.23. | 23:32bija rēcīga lapa
Ai nu beidz… un paies laiks, pienāks Ziemassvētki un viņai uznāks lielā Doma – kā gribētos kādu cilvēku blakus.. mīļoto vīrieti
Diemžēl man nav bijis tas prieks uzzināt, kā ir būt brīvai sievietei
Faktiski ir bijusi tikai lēkšana no vienām attiecībām uz otrām.. Vienās pat divreiz, pa vidu esot citās īsu brīdi.
2009.01.08. | 00:39Iespējams, ka dažreiz domāju, cik forši gan būtu bijis kādu gadu pabūt vienai – pabūt ar dažādiem vīriešiem, iepazīt utt.. Bet no otras puses – tad man nebūtu šo attiecību, kas man ir tagad, un dara mani laimīgu
2009.09.02. | 08:57raksts,nu tieshi ka par mani shobriid
perfekti