Attiecību sākumu stadijā viss notiek kaut kā daudz maz perfekti. Ir strīdi, aiz kuriem seko ātra salabšana. Dažādām rakstura iezīmēm, kas mājo otrā cilvēkā, mēs necenšamies pievērst īpašu uzmanību un ķidāt. Bet esot kopā ar šo cilvēku, mazās rakstura nianses kļūst ar viens spilgtākās un tās lieliski izlec uz āru. Protams, cilvēki viens otram var pielāgoties un mainīties, bet, pie velna, ir lietas, kuras, manuprāt, otrā nekad nevarēs izmainīt:
1. Greizsirdība. Mazās devās tā pat ir veselīga. Bet, kad tā izpaužas slimīgā veidā? Kad pa visu varu ir tendence otru kontrolēt, un katrs sīkums rada aizdomas, tad, manuprāt, tās ir tikai abiem mokas, nevis laimīgas attiecības. Strīdi ir neizbēgami. Lai arī kā censtos greizsirdību neizpaust uz āru, uzskatu, ka agri vai vēlu tas izies uz āru. Visu laiku iekšā tā gruzdēs līdz mērs būs pilns un atkal būs smags kašķis, kuram nebūs nekādu rezultātu.
2. Viens ir kompānijas dvēsele, otrs mājās sēdētājs. Lai kā arī censtos pielāgoties, vienmēr izvērtīsies strīds par to, ka viens negrib nekur brīvdienās izklaidēties, ieziet no mājas, bet otram vienmēr kaut kur jālien sabiedrībā un nav miera. Teorētiski kompromisu var atrast, bet, ja kāds ir izteikts mājas kaķis vai tieši otrādi kompānijas dvēsele, tad, protams, atkal jauni pārmetumi utt.
3.Rokas pacelšana. Tas vairāk attiecas uz vīriešu dzimtes pārstāvjiem. Uzskatu, ja vīrietis kaut vienu reizi uzdrīkstas roku pacelt pret sievieti, tad sieviete jābūt ar mugurkaulu un jāpamet bez liekās runāt. Labāk jau, ka šī pati vēl spēj iezvetēt pretī vīrietim pa šādu gājienu. Ir jau arī gadījumi, ka sieviete pati tiešām izved vīrieti no pacietības un nekas cits nelīdz kā izdarīt kaut ko dramatisku. Ja jau vienu reizi spēj, tad arī citas reizes arī to spēs izdarīt karstākā strīdā. Krieviem jau ne pa velti ir teiciens – ja sit tad mīl. Varen gļēvi jau tas ir, bet ko darīt, ja nervi netur?
4. Vienpusēja mīlestība. Kopdzīve ir kā moku kambaris abiem. Viens jūtas drausmīgi, ka mīl, otrs, ka jūtas zudušas. Teorētiski jau vajadzētu visu pārtraukt un miers mājās, bet ne vienmēr dzīvē tas izdodas, ir gan morālās, gan materiālās saistības.
5. Nesaderība seksā. Nereti kā galvenais iemesls kāpēc šķirās. Nu ir vīrieši/sievietes ar kuriem nonākot līdz gultai apjēdzam, ka sekss nav tāds kādu mēs vēlamies. Tu vari teikt izstiepdamies vai saraudamies savas vēlmes, viņas arī tiek pildītas, bet nu nav, nav vajadzīgie pieskārieni, skūpsti un ritms.
6. Uzticība. Atliek tikai vienam vienu reizi piekrāpt otru, kad tas pārvēršas kā darvas pika medū uz visu attiecību laiku. Piedot, nepiedot – dtas ir cits jautājums, bet, ja attiecības turpina, tad uzskatu, ka vienmēr strīdā izleks laukā šis gadījums kad ir salaists pa kresi. Piedot it kā var, bet prātā vienmēr tas būs palicis. Vienmēr būs aizdomas, ka tik netiec otrreiz piečakarēts. Tāda kā pašaizsardzība, bet tai pašā laikā arī tas ir kā ķirmis, kas grauž galdu no kājas.
Nobeigums: protams, mēs visi esam dažādi, jāatrod kompromiss un bla bla bla…Bet pilnīgi noteikti apzinos, ka ir lietas, ko neizmainīs otrā. Un kāda velna pēc kaut kas jāmaina? Neredzu jēgu censties kaut ko krasi otrā izmainīt, tas tikai noved pie neatgriezeniskām sekām. Nevar sadzīvot, tad nav ko. Ir kaut kur jārod spēks pielikt visam punktu nevis mocīt gan sevi, gan otru.
(11 balsis, vidēji: 4.55 no 5)
Loading ...
pievienot Sekoman.lv
Par to otro punktu. Es iespējam kļūdos, bet man liekas, ka diviem cilvēkiem, kas ir kopā ir otru jāpapildina, un ja būs ļoti daudz kas kopīgs tur nekas labs nesanāks.
Piemēram, ar jau minētajiem mājās sēdētāju un kompānijas dvēseli. Ja abi būs mājās sēdētāji, viņi ātri var viens otram apnikt, jo pārsvarā gaidīs tik no otra kaut kādus piedāvājumus utt. Ja abi kompānijas dvēseles, tad arī nebūs tas. Viņu starp\a var rasties tāda kā konkurence. Ideālākais variants manuprāt, ka šajā ziņā, ka abi ir pretēji. Kompānijas dvēsele, mājās sēdētāju šur tur izvelk ārā, bet atkal mājās sēdētājs, kompānijas dvēseli, mazliet piebremzē. 
2007.10.24. | 22:11“mēs dzīvojam vienu reizi un laika nav mums daudz”
ko tas nozīmē?
nē es piekrītu jebkuram punktam bet šis te!!!
so borinig!
tik kolosālas atrunas lai sadarītu muļķibas.
dzīvojam vienreiz un tāpēc laižam pa vēnu?
dzīvojam vienreiz un tapēc vajag nokniebties ar maksimālu skaitu džekiem lai atrastu īsto?
dzīvojam vienreiz un un tapēc vajag paspēt aplaupīt banku un notriekt visu naudu izklaidēs?
izņemot šo frāzi es piekristu visam kas tur ir teikts.
2007.10.24. | 22:13dzēšam šo teikumu un būs lielisks raksts.
HP, darīts, lai gan tas nebiaj domāts emoistiski.
2007.10.24. | 22:19tagad masimums cieņas.
2007.10.24. | 22:37nuu, par 3o punktu, jocīgi, ka piemini, jo mūsdienu sabiedrībā jauniem cilvēkiem, tas domāju ir maz aktuāli, jo visi apzinās, ka ar to arī viss beigsies
2007.10.25. | 03:33bet pārējie punkti ir, kas tāds no kā izbēgt vai iepriekš apzināties ir praktiski neiespējami
Es pievienotu melošanu – neciešama padarīšana. (manuprāt, 1ns no galvenajiem noteikumiem labām attiecībām, nu + cieņa, bez tās vispār impossible)
2007.10.25. | 08:53Piekrītu tortoise – pretējie poli pievelk viens otru.
Pietiek ar pāris, kad jau viss, klikšķis, un viss kas bija tik augstu likts pēc brīža ir metams ārā, vienam ļoti sāp, otram vienkārši vainas apziņa, ar domu vienu nosprausto, ka viss, beigas klāt, neko glābt nevar.
2007.10.25. | 11:16Jau kuro rakstu no pēdējiem lasot, šķiet, ka viss jau ir pateikts un paši autori mocās starp pienākuma apziņu – vajag rakstīt un nevēlmi kult tukšus salmus.
Ļoti personificēti viedokļi un tas, kā zināms, ir smags klupšanas akmens.
2007.10.25. | 17:51par (3) a ja sieviete censhas palaist rokas? arii jaashkjiras?
meloshana savukaart tachu jau aprakstiita p-taa (6).
jo, ja vienojas par briivaam attieciibaam, tad tachu viss ok.
2007.10.31. | 18:46a, es grib zinat, kāda konteksta bija mēs dzīvojam vienu reizi un laika nav mums daudz .
jo – jā, bet katram savs tulkojums, bla, bla.
aa. un iztrūkst uz mk balstīts emocionālais terors. no sieviešu puses praktizets imo
Jūsu lasītaja,
2007.10.31. | 20:03Tace Tukšāne :gigi:
Kiril:
Uzticība ≠ melošana
Ja neesi devis solījumus piekrāpt var nemelojot ! (lasi vai domā akurātāk)
2007.11.01. | 15:14Ak Dievs, tiesi par mani. Un ko lai dara? Nu nepavisam negribas izmest 10 kopdzīves gadus, jo es viņu mīlu (lai gan kas ir mīlestība?)Viņa ir pieņēmusi lēmumu šķirties, es to nevaru pieņemt un visu laiku mokos!?!?
2007.11.10. | 16:06Tādas jau tās sievietes…
2007.11.10. | 22:41Man ir aktuāls, šķiet, otrais punkts – bet laikam būs jāpiekrīt “tortoise”, tas tikai rada dažādību, un tātad – ir labi, pat ja dažreiz šajā sakarā ir kašķi.
2009.01.08. | 01:04Iespējams, ka tā ir viena no lietām, kamdēļ to cilvēku iemīlēju