Nav svarīgi, kāda bija viņas bērnība, nav svarīga pagātne, tagad viņa ir tur, kur viņa ir… cits pat nepamana viņu, braucot savās ikdienas gaitās. Bet viņai tā ir darbavieta – Salaspils šoseja (Apvedceļš Rīga – Jelgava). Varbūt nebūtu īsti korekti to saukt par darbavietu, katrs pats sev var izvēlēties atbilstošu nosaukumu, bet būtība ir tāda, ka šī jaunā sieviete veic darbības par ko saņem naudu.

Pirmais šī rīta klients- Oļegs- tālbraucējs šoferis 26.gadi, mājās sieva, maza meitiņa. Vīrietis vadījis smago fūri 19 stundas, nav paēdis normālas pusdienas, nav bijis kur nomazgāties. Oļegs no Polijas izbrauca atpūties, palutināts, samīļots, tagad seju klāj svaigi rugāji, viņš pats nevar izturēt savu sviedru smaku, visu laiku tur vaļā logu, ik pa laikam apstājas malā, lai pačurātu, pašam sevis sametas žēl, nāk miegs… Un tā jau ceturto gadu viņš pārvadā saimniecības preces no Polijas uz Baltijas valstīm, ik pa laikam ievedot preces kādā veikalā, it kā jau nav tāls gabals, bet tāpat. Te pa ceļam Oļegs ierauga sievietes stāvam ceļa malā: „Pretīgās maukas”, viņš pie sevis nodomā, bet tad no nez kādiem zemapziņas stūriem prātā iezogas doma, ka sekss taču ir veselīgs, tas liek aizmirst par spriedzi. Normāla sieviete viņu tāpat negribētu šādā paskatā. Viņš piestāj pie Ineses, meitene šo vissenāko profesiju piekopj tikai pāris mēnešus. Viņa bija uzsākusi studijas Rīgā, universitātē, bet apstākļu spiesta pārtrauca mācībās. Pastrādāja 2 mēnešus Maximā par kasieri, šad tad meitene devās izklaidēties, šad tad arī pamodās otrā rītā ne savā gultā. Vienā no šādām reizēm Inese pamodās viena pati, uz spilvena viņai blakus bija atstāta zīmīte un 50 latu naudas zīme – „Bija jauki. Paldies!” Lai nu kā, bet paldies par seksu vēl neviens meitenei nebija teicis, tomēr tas lika aizdomāties- ne jau baudas dēļ viņa palika pie viņiem un ne jau baudas dēļ viņi gribēja viņu. Mēs visi tiecamies pēc kaut kā vairāk. Pēc mīļuma, sajūtas, ka esi novērtēts un vajadzīgs. Viņa kādam palīdzēja un viņš par to pateicās, bez apdomāšanās viņa paņēma naudu un devās uz savu istabu kādā Blaumaņa ielas komunālajā dzīvoklī. 50 lati un vēl tā sajūta, ka esi paveicis ko tādu, par ko tev samaksā… tas bija ideāli. Inese nopirka sev jaunas vasaras kurpes- tādas, kādas patiešām patika… Nākamajā vakarā viņa atkal devās izklaidēties, bet nu jau ar domu, ka neies līdzi šādam tādam, bet cilvēkam ar naudu… Viss notika kā iecerēts, kaut kā diezgan saskaņoti- tas bija ārzemnieks un arī viņš diezgan mērķtiecīgi bīdīja lietas uz gultu. Seksam nebija ne vainas, nekāda īpaša runāšana nesanāca, puisis neko neprasījis iedeva 20,- LVL, Inese devās mājup. Pie sevis viņa pārdomāja, vai tas vispār ir labi tā rīkoties, cik nav dzirdēts pat Latvijas lētajām meitenēm, tagad arī viņa pati par tādu bija kļuvusi, bet tajā pašā laikā- viņa bija par pusstundu nopelnījusi 20 latu, gribēto tā kā vairāk, bet bija neērti prasīt…

Tā nu viņa apmēram mēnesi vēl strādāja Maximā, vakaros šad tad arī piepelnījās, visu šo laiku viņā auga neapmierinātība par viņas algu, par attieksmi. Darbā viņa nebija nekas- reti, kad viņai vispār paskatījās virsū, cits naudu meta ar mešanu, skatījās sejā ar nicinājumu un pārākuma apziņu. Bet vakaros bija citādāk, it kā arī puiši gadījās visādi, ar citiem gribējās būt kopā vienkārši tāpat, ka bija labi kopā, citi nepatika, viens samaksāja, cits nē. Viņa nebija mauka, viņa bija ārsts- ārsts salauztām, vientuļām sirdīm, ārsts vienkārši gribošiem puišiem, sarunu biedrs, sieviete, mīļāka, draudzene- daudzas lomas vienā personā. Darbs par kasieri tika uzteikts, radās problēma- kur strādāt, pa naktīm vien taču nepelnīs naudu. Un prātā ienāca izpalīdzēšana vīriešiem uz ceļa, tas likās kā nākošais solis pretī naudai. Kaut kur Inese bija jau dzirdējusi, ka varot tā kā stāvēt uz ceļa un tur meklēt vīriešus, kuri vēlas seksu par naudu. Te nu gan Inese sāka just nepatiku visā notiekošajā, jo vīrieši bija visādi- tievi un resni, veci un jauni, bet reti kurš no viņiem līdzinājās Rīgas klubos sastaptajiem. Šiem pārsvarā bija vīrieši, kuri diez vai izklaidētos klubos un meklētu tur sievietes. Viņi bieži vien smirdēja pēc urīna, vecām zeķēm un sviedriem. Bet šeit Inese aptvēra, ka seksu grib visādi cilvēki, maksāja gan bagāti, gan nabagi. Kas viņiem liek to darīt? Grūts jautājums. Varbūt tās ir nepiepildītas fantāzijas, nesaskaņas seksuālajā dzīvē ar savu partneri, vēlme vienkārši pamēģināt ko jaunu… Kāpēc jāmaksā? Tāpēc, ka tas par ko maksā, liek maksātājam justies varenam, pārākam, tas ir tāpat kā tirgū- ja dārgāks, tātad labāks. Vēl jāmaksā tāpēc, lai nebūtu pašam jāsaspringst ar otra cilvēka apmierināšanu- es maksāju, tātad galvenais, lai man ir labi.

Arī Oļegs apstājas ar domu, ka vajadzētu vienkārši izlādēties. Viņš ieaicina Inesi lielajā furgonā, noskaidro cenrādi un palūdz orālo seksu. Meitene attaisa viņa bikšu rāvējslēdzēju, viņai paliek slikti, jo puisis nelabi ož, uzsākusi savu darbošanos, pie smakas ātri vien pierod, ejakulācija notiek diezgan ātri, sperma trāpa Inesei acī un matos, kā arī uz Oļega biksēm. Viņai gribas ātrāk tikt ārā no mašīnas, arī Oļegam īsti nav vēlmes kontaktēt ar meiteni. Viņa acu priekša atrodas 20-26 gadu veca meitene, ar netīriem taukainiem matiem, pelēku seju, kuru klāj nezināmas izcelsmes grima kārta. Viņš ir izlādējies, bet nav nekāda prieka, jo meitenei acīs var redzēt pretīgumu, viņam it kā fiziski bija labi, bet morāli… nē. Viņš iedod solītos 30 eiro, Inese klusēdama izkāpj. Oļegs ir vīlies, viņš nesaprot par ko citi vīrieši maksā, bet viņš nav guvis gaidīto, varbūt tā ir tāda kā doma par nodevību pret sievu.

Inese izkāpusi no furgona, dodas pavemt, viņai tā derdzās netīri vīrieši. Bet nauda maku nespiež. Nav jau tas darbs, ko visu mūzu gribējusi darīt, bet tas ir viegli- saņemt naudu par neko. Nekas nav jādomā, ne par ko nav jāuztraucas, tikai jāpiecieš, ja vīrietis nepatīk… diemžēl uz ceļa tādu ir daudz. Rīgā ir daudz labāk, bet Inese nav nekāda mauka, lai stāvētu uz A.Čaka ielas, bet pa dienu jau klubos vīriešus neatradīsi.

Sadaļa: Attiecības,Sekss

(6 balsis, vidēji: 3.5 no 5)

 Loading ...